Latvian winterfest/Latviešu Ziemassvētki (2012)

 

Ziemassvētku kantātes

Izpilda: Jauniešu koris BALSIS, RLB kamerkoris „Austrums”, Ņujorkas latviešu koris,LNO kamerorķestris.

Solistes: Laila Liepiņa, Sarma Dindzāne-Van Sant, Laura Padega Zamura, Aija Zamura, Krista Zamura, Baiba Kauliņa-Pakalne, Irita Tace,

Diriģents Andrejs Jansons. 

Ēriks Ešenvalds ZIEMASSVĒTKU VAKARS (11:43)

1. Eņģeļa vēsts (2:41)
2. Tilts (3:02)
3. Trimdinieka mātei (2:17)
4. Ziemassvētku vakarā (3:43)

 

Valts Pūce ZIEMASSVĒTKU KANTĀTE (16:18)

5. Libera Me (1:59)
6. Ziema nāca (3:40)
7. Dedziet guni (5:17)
8. Pūti, pūti Ziemelīti (3:58)
9. Libera me Domine (finale) (1:24)

 

Aldonis Kalniņš ZIEMASSVĒTKU MISTĒRIJA (46:46)

10. Ievads (1:32)
11. Svētki nāk (3:27)
12. Apvilksimies svešas drānas (2:55)
13. Lēni, lēni Dieviņš brauca (2:45)
14. Budelīši nosaluši (2:12)
15. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām (2:11)
16. Kaķenītei bērns pazuda (2:47)
17. Eglīte, māsiņa (1:45)
18. Kas tur rībina? (1:00)
19. Labvakaru saimeniece (3:12)

20. Kur, māmiņa, tavas meitas? (4:26)
21. Nākat puiši, nākat meitas (1:10)

22. Ķekatā, ļekatā (3:45)

23. Budelīši gaļu prasa (3:09)

24. Kaut kur ielas malā bērniņš (2:38)
25. Padanco, saimeniek (4:14)

26. Ziemassvētki, Ziemassvētki (3:39)
 

Kantāti Ziemassvētku vakarā solistiem, jauktajam korim un kamerorķestrim amatierkoru un baznīckoru iespējām izveidoju kā kaleidoskopu, kur Ziemassvētku vakarā iegaismojas dažādas situācijas – draudze baznīcā zied Eņģeļu vēsti, kas stāsta par Kristus dzimšanu; citviet skan nedaudz teoloģiski skaidrojošā Tilts, kas atklāj pestītāja dzimšanas nozīmi; tālu projām, trimdā ir vīrs, kurš dzied Trimdinieka mātei –par vientulību, esot tālu prom no savas dzimtenes, ģimenes; vēl citviet kā noslēgums izskan liriski romantizētā dziesma Ziemassvētku vakarā – aicinājums pieņemt Kristu – atver sirdi, atver durvis Ziemassvētku vakarā, lai pie Tevis mīlestība šovakar tiek ielūgta!

 

Ēriks Ešenvalds 

Manas Ziemassvētku kantātes konceptuālā vīzija:

...esmu baznīcā, man pāri liecas dievišķās velves, svecīšu smarža mierinot silda, un pretī no altāra raugās krustā sistais Jēzus. Ir Ziemassvētki, un prātā nāk Libere me...

Tad kādā attālā manas (Tavas) esības stūrītī sarosās sen piemirsti tēli, kuri uzrunā jutekliski un spēcīgi; es redzu – caur dziļu, piesnigušu mežu šurp nāk budēļi, nedaudz biedējoši, tomēr bezbēdīgi un jautri. Tie ved mani sev līdzi uz vecu lauku sētu, kur, skala uguns apspīdēts, vīd mielasts ar zirņiem, pīrāgiem un cūkas šņukuru. Kur priecājas, dzied un dejo, iet senās rotaļās, kur, zīlējot nākotni, apcerīgi vēro pavarda liesmas un lej laimes, kur mīļi gaidīts un pie galda laipni lūgts ir arī Dieviņš pats, ar kuru, plecu pie pleca sēžot un līksmojot, man prātā nāk Libere me...

 

Valts Pūce

 

Ziemassvētku mistērija ir atgriešanās bērnībā, dziļos laukos, tālu no dzīves spožuma, taču Ziemassvētki atstājuši neizdzēšamas zīmes manā atmiņā...

(...)Mēs taču svinam Jēzus Kristus piedzimšanas, miera un mīlestības svētkus vienlaikus ar saules atgriešanās svētkiem. Tās ir brīnišķīgas izjūtas, kas rodas, dziedot vai klausoties Klusa nakts, svēta nakts. (...) Šķiet, ka Tu kļūsti tīrāks, atbrīvotāks, cildenāks.

Un dabā ziemas saulgrieži, šī neaptveramā tumsas un gaismas mūžīgā un nebeidzamā cīņa...

Man ir nereāla vēlēšanās, lai klausītājs būtu aktīvs un uztvertu dzirdēto kopā ar iztēli, jo katra glezniņa sevī slēpj reālu darbību, kas virza visu notikumu gaitu iespējami loģiskā secībā – no zaķīša vēstījuma, ka svētki nāk, līdz noslēgumam ar domu, ka pēc gada tiksimies atkal, un tā vienmēr gads aiz gada, līdz baltai mūžībai.

Aldonis Kalniņš

Seko mums arī