Īles luterāņu baznīcas atjaunošana

Ziņas par pirmo baznīcu   saistāmas ar 1682. gadu. Tā bijusi līdzīga citiām Zemgales 17.-18. gadsimta baznīcām – garenformāta celtne ar torni.   Ar 1686. gadu ir datēti divi baznīcas zvani, kurus izgatavojis Gerhards Meijers. 18. gadsimta vidū baznīcā notikuši plaši remontdarbi. Zināms, ka 1835. gadā ar dakstiņu jumtu segtā ķieģeļu ēka no ārpuses un iekšpuses bijusi klāta ar kaļķu apmetumu. Remonta un paplašināšanas darbi notikuši arī 19. gadsimtā, kad baznīcā bijušas līdz 400 sēdvietas. Pēc 1905. gadā ugunsgrēka, kad sabojāts interjers un inventārs, baznīca atjaunota, taču Otrā pasaules kara laikā tā izpostīta un izzagta, pēc kara vēl darbojusies, bet Īles sanatorijas iemītnieki turpinājuši to postīt. 1965. gadā piespiedu kārtā likvidēta Īles draudze. Baznīcas ēkai nojaukts tornis, uzlikts šīfera jumts un celtne pielāgota vietējām vajadzībām. No bijušās celtnes saglabājušies mūri, daži gleznojumu fragmenti un baznīcas zvans, kas mūsdienās ieskandēts baznīcas iekštelpā kora “Balsis” koncertā.

Laimīgas sagadīšanās dēļ Jauniešu kora BALSIS diriģents Ints Teterovskis pamesto dievnamu ievērojis, un 2016. gadā ar koncertu iekļāvis to Baznīcu nakts pasākumu lokā. Tā ar mūzikas līdzdalību sākusies un turpinās baznīcas atdzimšana.

Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma koka un metālmākslas nodaļas sagatavotajā projektā iecerēts izveidot Īles luterāņu baznīcā priekšmetiski telpisko vidi, kas būtu emocionāli pacilājošs fons draudzes sakrālajiem pasākumiem un vienlaikus funkcionāli un estētiski piemērota muzikālām vai, piemēram, muzikāli literārām norisēm ar pietiekami liela skatītāju skaita klātbūtni.

Baznīcas 20 m garo telpu paredzēts iedalīt trīs funkcionālajās zonās:

-          altāris un presbiteris ar kristāmtrauku un kanceli;

-          zona muziķiem vai citiem māksliniekiem ar pakāpieniem korim;

-          sēdvietas draudzei (skatītājiem-klausītājiem).

Īles luterāņu baznīcas interjeram ir izvēlēts atskats uz 18. gadsimta  otrās puses agrīno klasicismu, kurā jaušamas arī zināmas baroka un rokoko tradīcijas.

Ir ziņas, ka 19. gadsimtā baznīcā bijusi altārglezna, kas veidota pēc slavenā dāņu tēlnieka Bertela Torvaldsena(Bertel Thorvaldsen1770-1844) Kopenhāgenas katedrālei izgatavotās Kristus skulptūras parauga, kas modelēta 1821. gadā. Acīmredzot tēlniekam bija tik labi izdevies atšķirt Kristus tēlu no sakrālajā mākslā bieži sastopamajām atsaucēm uz dažādu, gan pozitīvi, gan negatīvi uztveramu laicīgās dzīves momentu klātbūtnes, atklājot garīgo harmoniju, ka kopš 19. gadsimta beigām tas ieguva īpašu popularitāti un ir izmantots daudzu baznīcu interjeros un monumentālās mākslas ansambļos.

Arī mūsu projekts ir iespaidojies no Torvaldsena darba un vārdiem, ko, gatavojoties strādāt pie Stendes baznīcai paredzētas altārgleznas ar Kristus tēlu, rakstījis Jānis Rozentāls: "Altārgleznai, kas luterāņu baznīcās parasti arī ir vienīgā, jāiedarbojas spēcīgi un dominējoši, lai visa draudze varētu to ievērot. Tai jāpievelk skatieni ar gaumīgu toni un krāsu, un ar savu iekšējo noskaņu un saturu tai cilvēki jāsavaldzina un jāiedveš viņos bijīgas pārdomas."

Atbilstoši mūsu projektam altāra centrā būs skulpturāls Kristus tēls, ko ietvers arhitektoniska kompozīcija ar kolonnu balstītu dalītu frontonu (ideja altārim un kancelei aizgūta no  Glābēja baznīcā Kopenhāgenā-Vor Frelsers Kirke, 1732 -1772 uzstādītās iekārtas). Altāra fonā aiz Kristus tēla – zeltīts telpisks staru vainags.

Altāra abās pusēs paredzēta noeja uz sakristeju, tā novēršot nepieciešamību ienest šai telpas daļā liekas detaļas un saglabājot zināmu monumentalitāti. Altāris un presbiteris atradīsies uz paaugstinājuma. Uz to vedīs pakāpieni. Presbiteri no pārējās telpas atdalīs balustrāde. Līdzīga balustrāde paredzēta balkonam.

Sēdvietām paredzēti atsevišķi krēsli, solu rindas ar atzveltnēm un izvelkamiem papildu soliem un soli zem balkona. Solu rindu galus rotās gliemežnīcas ar nelielu centrētu zeltījuma laukumu, kas atstaros sveču gaismu vai noderēs kā fons gadījumiem, ja baznīcu rotā, piemēram, ar ziedu pušķiem. Svecēm solu galos paredzēti īpaši turētāji.

Sveces būs galvenais mākslīgās gaismas avots, tādēļ projekta ietvaros tiks izgatavoti arī kalti metāla svečturi.

Darbs pie interjera izgatavošanas jau uzsākts un tiks pabeigts līdz 2022. gada jūlijam. Notiek ārdurvju restaurācija.

Pateicoties atbalstītājiem un ziedojumiem, ir uzsākta jumta seguma atjaunošana un siltināšana. Darbu turpināšanai un pabeigšanai vēl nepieciešami EUR 40 000.00

Maijā plānota grīdas un apkures sistēmas uzstādīšana, kā arī jaunu logu izgatavošana un uzstādīšana. Nepieciešami EUR 35 000.00

Baznīcas atjaunošanas pirmo kārtu plānots pabeigt, līdz 2022. gada jūlijam!

 

Īles luterāņu baznīcas fonds

Reģ. nr. 40008312119

LV34UNLA0055002844303

Mēŗkis - Īles baznīcas atjaunošana 

 

Otrajā kārtā tiks atjaunots baznīcas tornis un labiekārtota vide ap baznīcu.

Kopā mēs varam!

Atbalsta un nodrošina Knauf Latvija.

 

 

 

 

 

 

 

Copyright © BALSIS 2022
Izstrādāts: Websoft.lv