Lielupes BALSIS. Atskats.

Augusts jau desmit gadus Jauniešu korim BALSIS ir kā robežu šķērsošana, divreiz vienā upē neiekāpjot. Viena no sirsnīgākajām, emocionāli piepildītākajām koncerttūrēm Latvijā, no 2012. gada – Daugavas Balsis, bet kopš 2019. gada Lielupes Balsis - noslēdzās šogad. Ne bez aizķeršanās un pretstraumēm triju gadu garumā, bet tieši tādēļ tik labas ir atmiņas no karstajām 26.-28. augusta dienām Jūrmalas pusē.

Noslēdzošais upes posms būtībā bija solījuma pildīšana, jo pagājušajā gadā koncerttūre strauji aprāvās visiem labi zināmu iemeslu dēļ, ko varētu raksturot ar pozitīvu gadījumu otrajā dienā. Tādēļ Lielupes Balsis ’22 savu došanos pretī jūrai pa Lielupi sāka vietā, kur apstājās  - Slokā. Paldies Veselības un sociālās aprūpes centra Sloka iemītniekiem un darbiniekiem, kuru pagalmā pagājušajā gadā mēs iekārtojāmies ar pārdesmit laivām, bet šogad iesildījām savas balsis turpmākajiem koncertiem. Šeit, pirmo reizi BALSIS diriģēja arī kora otrā diriģente Kamila Siliņa. 

Salīdzinot ar aizgājušajiem gadiem un, jāsaka, arī teju traģikomiskiem atgadījumiem, ceļojot no viena krasta uz citu, zīlējot upes ūdenszālēs maršruta ilgumu, tehnikas noturību (Ints Teterovskis par šo var pastāstīt emocionālāk un, runājot par Lielupes pļaušanu, arī no zinātniskās puses), Slokā mūs sagaida Jānis, kura motorlaivai piesietas četras laivas no Varkaļu ostas. Ceļojums var sākties un, pasteidzoties notikumiem priekšā – tā šoreiz bija lieliska atpūta koristiem.

Kā jau minēts iepriekš, augusts un tātad Daugavas, pēc tam Lielupes Balsis ir zināma robežu šķērsošana gan ģeogrāfiski, gan cikliski kora dzīvē. Augustā mēs sākam jaunu sezonu, satiekam jaunos dziedātājus, kuri parasti dodas savos pirmajos koncertos tieši ar laivu un nereti, arī pirmo reizi dzied kopā ar esošo sastāvu. Šajos koncertos tiek izpildītas aptuveni 3-4 atsevišķas programmas, kopā ap 40 dziesmas, kuras dažkārt ir pārsteigums pat mums, bet visiem zināms, un, cerams, arī redzams, ka mūsu upju koncerti ir ne tikai došanās tur, kur neesam bijuši, tā ir arī ļoti liela saklausīšanās, paļaušanās, atmiņas atsvaidzināšana un ļoti liels treniņš. To mēs piedzīvojam klausītāju klātbūtnē.

Pirmajā dienā mums paredzēts koncerts ar garīgo programmu Salas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā Lielupes labajā krastā. Izpildām mums tuvo ziemeļu komponistu mūziku, kā arī, nu jau par noslēguma koncertsērijas “hītiem” pasludinātos latviešu autoru skaņdarbus – R. Tigula “Mēness skaita savas zvaigznes”, I. Kalniņa, K. Skujenieka “Lūgšanu”. Izskan arī Garūtas, Ābeles komponētās lūgsnas. BALSIS gan šeit, gan pārējās koncertu norises vietās viesojas pirmo reizi savu 36. sezonu uzsākot. Paldies draudzes cilvēkiem un klausītājiem par klātbūtni šajā karstajā vakarā. Dienas noslēgums – saulei norietot Mellužu estrādē, kur mūs sagaida un ieskandina BALSU ex dziedātāji Elīna Seile un Rihards Rudovičs. Viņi, piedzīvojuši Daugavas Balsis, pazīst arī šī ceļojuma garšu, tādēļ tik ļoti piederoši mūsu stāstam.

Kur paliek gandrīz 30 dziedātāji, kas ceļo ar vienu koncerta tērpu, peldkostīmu, guļammaisu, nošu kaudzi un savu kafijas krūzi? Parasti tur, kur nebaidās atvērt durvis jauniešiem, kas ierodas naktī, rīko nakts sapulces un basketbola maču pirms miega, un pamet mājas agri no rīta, lai dotos pa upi tālāk. Par mūsu mājām divas naktis kļūst Pumpuru vidusskola un liels paldies par uzņemšanu!

Karstā sestdiena dažādu, no mums neatkarīgu iemeslu dēļ, ieplānota ar vienu, bet īpašu programmu Jūrmalā, Raiņa sētā, kur Rainis un Aspazija pavadījuši vienu gadu, bet tas ir bijis tik nozīmīgs, ka tagad Raiņa sēta kļuvusi par sakoptu, omulīgu mājvietu, apskates vietu, koncerta vietu un mums – ceļojošajiem dziedoņiem arī brokastu vietu saules pielietā pagalmā. Šeit mēs atgriezīsimies vakarā, bet viena no karstākajām dienām Latvijas vēsturē tiek nolemta pavadīt kopā, jo ir taču vēl viens mērķis – arvien ciešāk sakausēties kopā. Kora dzīve ir no Dziesmu svētkiem līdz Dziesmu svētkiem un, ticiet mums, jāizmanto katrs brīvais brīdis, lai šis ceļš uz nākamajiem ir labākais pavadītais laiks. Ja Jūrmalā tika manīta paliela kompānija, piestājot ielās, kas nes upju nosaukumus, piejūras mežos ar aizsietām acīm, trenējot paļaušanos uz kora biedru, ceļot smilšu pilis, liekot rokas skudru pūznī… tad tie bijām mēs. Paldies par dienu Emīlam, Krišjānim un Kristai paldies par spēli, kuras nosaukumu neminēsim, bet Gloria paliks atmiņā uz kādu brīdi.

Un vakarā, atgriežoties Raiņa sētā, mēs satiekamies ar Raiņa un Aspazijas stāstu, kuru klausītājiem gandrīz mēnesgaismā izstāsta un izdzied Aspazija – Ieva Parša, Rainis – Ints Teterovskis, deputāti un citas lomas – koris BALSIS. Pie klavierēm Aldis Liepiņš. Šeit izskan arī Dārziņa un Raiņa “Lauztās priedes”, kuras Rainis esot uzrakstījis vienīgajā gadā te dzīvodams. Paršas mūzika un Raiņa lasīta dzeja, vēsturiskas atsauces, sapņu tālums un mēness stari dzelmē dzidrajā. Tāds novakars BALSĪM Raiņa sētā.

Noslēguma trešā diena atkal uz upes, kur saule šajās dienās silda divkārt stipri. Top video, kas tiks izmantoti, lai uzrunātu jaunos dziedātājus pievienoties mūsu straumei, jo ir sajūta, ka mēs ar šo kopīgo laiku varam un gribam dalīties. Esam ceļā uz Dubultiem, kur gaida ērģelnieks Aigars Reinis, tenors Viesturs Jansons un baritons Rihards Mačanovskis. Ar viņiem augustā jau esam tikušies, izpildot A. Eglīša un L. Garūtas kantāti “Dievs, Tava zeme!”. Mūsuprāt, kantātei joprojām ir tas spēks vienot un spēcināties, gluži kā pirmatskaņojumā, Latvijai tik liktenīgajā vēsturiskajā gadā. Tādēļ Jūrmalas Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir vieta, kur vēlējāmies par to runāt Lielupes Balsu koncertsērijā.

Par draugiem runājot, paldies Laurim Aleksejevam un viņa komandai restorānā 36. līnija. Kas daudz dziedājis, tam laba apetīte. Lauris ir ne tikai labas garšas, bet arī mūzikas pazinējs un nokļūt viņa ēdienu pasaulē, lai spēcinātos pirms ļoti tuvā fināla bija dāvana. Un, kad šķīvji bija tukši, mēs kopā ar šefpavāru dziedājām. Tā gadās, ja ir draugi.

Turpinoties, iespējams, karstākajam 28. augustam Latvijas vēsturē, Lielupe mūs tuvina fināla koncertam, bet pirms tam mēs ierodamies Jūrmalas slimnīcas pagalmā pie tiem, kuri veseļojas un tiem, kuri strādā. Varbūt tas bija tikai īss brīdis, kas ierastajā slimnīcas gaisotnē mainīja ritmu, bet mēs ceram, ka kādam tas līdzēja, sapurināja un galu galā tas kļuva par notikumu tāpat kā mums Ļoti mīļš bija slimnīcas personāla atvadu vēlējums, kas citējot būtu: “Brauciet dzemdēt pie mums, uz tikšanos!”.

Baltā kāpa veidojusies, Lielupei izlaužot savu ceļu uz jūru. Un tā bija upe, kuru mēs dziedājām trīs gadus, pārvarot dažkārt diezgan sāpīgus lēmumus. Un tad viņas plašumā, saules sakarsētā ūdenī, kas saulrietā izskatās pēc zelta, ieslīd šīs četras laivas ar Jāņa motorlaivu priekšgalā un mēs izkāpjam krastā, kur beidzas mūsu notikums, beidzas silta vasara, vienlaikus noris atpūtnieku ikdiena ar piepūšamiem delfīniem un ieslēgtiem kuteru motoriem. Dziesmai skanot, lēnām viss norimst, izslēdzas motori un cilvēki ieklausās melodijas balsī. Jā, droši vien Baltajā kāpā neviens negaidīja no upes iznākam dziedošu kori, bet tāds nu ir Jauniešu koris BALSIS – arī lauž ceļus, kur neviens nav bijis.

Lielupes Balsis ir iepeldējušas jūrā un varētu teikt Lielupes dziesmas ir izdziedātas, bet atzīsimies, ka pie apvāršņa vēl nebija redzama jūra, kad mēs nosaucām vārdā to upi, kuru plānojam laivot nākamajā – jau Dziesmu svētku gadā. Tā arī tecēs uz jūru, par to rakstītas teiksmainas dziesmas, tās krastos ir vietas, kurās noteikti mums jādzied – Ventas Balsis 2023.

Tekstu sagatavojis Arvis Ostrovskis.