Daugavas BALSIS

25.08.

Daugavpils

Daugavpilī jūtamies ļoti gaidīti, sākot ar pirmajām minūtēm kopš esam šeit ieradušies.
Kamēr BALSIS mēģināja baznīcas dārzā, pie baznīcas jau bija sapulcējušies cilvēki, kuri vēroja mēģinājuma procesu ar aizturētām elpām.
Baznīcā bija sanākuši 150-200 klausītāji, kuri ar sirdi un dvēseli bija no koncerta sākuma līdz beigām. Jau pēc otrās dziesmas cilvēki cēlās kājās un plaudēja vairākas minūtes, koncerta beigās aplausi bija nerimstoši. lielisks pārsteigums bija Dziesmu svētku Goda virsdiriģentes Terēzijas Brokas pasniegtie ziedi koncerta beigās BALSU mākslinieciskajam vadītājam Intam Teterovskim.
Kā jau iepriekš zinājām, Daugavpils Mārtiņa Lutera evanģēliski luteriskā baznīca šogad svin 120 gadu jubileju, tādēļ arī mūsu koncertsērija sākās ar svētku koncertu. Pēc koncerta baznīcas priesteris Andis Lenšs Intam atzina, ka patiesībā baznīcas jubileja ir oktobrī, bet, tā kā BALSIS augusta beigās atrodas Daugavpilī, viņi jubilejas svinības pārcēluši uz šo nedēļas nogali, kas mums ir liels pagodinājums.
Koristi uzteic baznīcas kolosālo akustiku, kas palīdzēja nest balsis klausītāju sirdīs. tāpat arī esam no sirds pateicīgi baznīcas draudzei, kas bija parūpējusies par gardām uzkodām.

Ilūkstes baznīcā bērni, kuri spridzīgi ļoti vēlējās iesaistīties koncertā ar savām balsīm :)
Piepildīta mazā, svētīgā baznīciņa, visas sēdvietas aizņemtas un klausītāji stāvēja pat kājās.
Par spīti dienas sagurumam, koris skanēja spīdoši un dziedāja ar 100% atdevi.
Uz plosta izmēģinātas gan galdu spēles, izdziedātas daudz un dažādas dziesmas a cappella un ģitāras pavadībā, tāpat arī makšķernieku iestrādes bija un arī roku laušanās sacīkstes. Ir tiešām forši :)
Naktsmiers Ilūkstē iestājās mums 00.30, lai jau rīt 7.00 varētu mosties, dušoties, brokastot un doties ceļā, jo jau 11.00 ir rītdienas pirmais koncerts, līdz kuram vēl jātiek ar plostu.

26.08.

Līksna

Līksnā jau Kad aizbraucām uz Līksnu, autobuss pa taisno mūs aiveda uz Līksnas parku, kurā baudījām gardas otrās brokastis un apskatījām Līksnas iedzīvotāju veidotās figūras un lietas no kokmateriāliem.

Emīls Rusovs:

Ir liels saviļņojums, ka pasākums ir sācies un rit pilnā sparā. Neesmu vīlies savās gaidās, jo brauciens, šķiet, pat vēl labāks kā iepriekšējā gadā. Man ir īpašs pagodinājums visās baznīcās spēlēt ērģeles, pavadot kori Arvo Perta "De Profundis". Šodien Līksnas baznīcas ērģeles bija lielas, apjomīgas, skaņas ziņā ļoti skanīgas.

Aleksandra Āboliņa:

Man šis brauciens ļoti patīk, jo šis reģions ir mani lauki, kur esmu pavadījusi visas vasaras, Daugavā esmu iemācījusies peldēt, jo Nīcgales novadā atrodas lauku mājas maniem vecvecākiem, kuri būs arī uz vienu no mūsu koncertiem. Man ļoti patika, ka varējām dziedāt Līksnas baznīcā, kurā pirmoreiz beidzot tiku iekšā. Tā ir ļoti skaista celtne. Visu šo braucienu izbaudu, jo ūdens man ir sevišķi tuvs, jo īpaši Latvju likteņupe Daugava.

Dviete

Dvietes baznīca - ārkārtīgi skaista un krāšņa, pilnīgi neticami, ka tik mazā vietā var būt tik grezna baznīca.
Kā jau līdz šim tas tā ir bijis visos dievnamos, arī šajā akustika bija kolosāli laba, kas palīdz korim dziedāt.
Patīkams pārsteigums bija skatītāju rindās redzēt dzejnieci Inesi Zanderi, kura uzaicināja mūs rīt piestāt pie viņas ciemos, kur mūs pacienās ar kafiju un vairākiem jauniem dzejoļiem.
Pēc koncerta baznīcā bija tāds ekspromts, ka uzaicinājām klausītājus doties uz turpat blakus esošo estrādi, kas nupat ir tikusi atjaunota, lai izmēģinātu estrādes skaņu. Liels un patiess prieks, ka atnāca teju visi koncerta apmeklētāji, no kuriem daļa arī dziedāja kopā ar mums tādas latviešu tautas dziesmas kā Mazs bij' tēva novadiņis un Krauklīt's sēž ozolā.

Daniels un Rūta:
Dvietē bija ļoti garda frikadeļu zupa. Atnācām no Daugavas līdz Dvietei, neejot pa standarta ceļu, ko ieteica vietējie iedzīvotāji, bet šķērsojot pļavas, gūstot ļoti patīkamas emocijas, redzot apkārtējos pagastus, iepriekšēja dienā koncertētās baznīcas.
Dvietes palieņu pļavas - redzējām tās sev kreisajā pusē, kamēr gājām mūsu 8km pārgājienā.

Krista Narvila:
Es jūtos ļoti saviļņota, redzot cilvēku sajūsmu un atsaucību, kādu viņi pauž, kad mēs ierodamies ciemos. Ir labi tā nesteidzīgi plūst pa Daugavu. Cilvēku sirsnībai, ar ko mēs saskaramies, nav robežu, jo katrā vietā viņi mūs ļoti patīkami pārsteidz.

27.08.

Brauciena trešā diena ir gandrīz noslēgusies. Ir jūtams manāms sagurums, jo ir nodziedāti jau seši koncerti un saule ir pamatīgi sakarsējusi gan uz plosta, gan arī Nīcgales pirmā koncerta laikā, bet mūsu enerģiju uztur emocijas, kuras mēs uzņemam katra koncerta laikā. Klausītāji un vietējie iedzīvotāji ir tik ļoti, ļoti sirsnīgi pret visiem. Katra koncerta beigās ir kāds, kurš saka runu, kas parasti vairākus no koristiem noved līdz aizkustinājuma asarām.
Pēc koncerta Nīcgales baznīcā daļa no kora uzkāpa baznīcas tornī, no kura pavērās tik fantastisks dabas skats - veļu meitenes gāja pāri arbūza krāsas Daugavai. Debesu krāsas ir tik īpašas ikvienā no vietām, kur mēs atrodamies.

Alise Upmale:
Ļoti iepriecināja atsaucīgie koncerta apmeklētāji, kuri paši piedāvāja aizvest līdz skolai, lai nebūtu ar kājām jāmēro gandrīz 3km, un vēl iedeva līdzi bumbierus.

Anete Šķēle
Šodien, izkāpjot Drejās pie dzejnieces ineses zanderes,radas sajūta,ka laimi var raksturot kā dzejas klausīšanos un sirsnīgu dziedāšanu,sēžot pļavā pie kopīga koka galda.Kā saime,kura dzīvo un jūt uz vienas stīgas.Savukārt Nīcgales dienas koncertā gaisā kopā ar šajās dienās siltāko sauli bija līdz šim lielākā skaņu un eiforijas brīvība.Šajā braucienā vislielākais spēks ir sajūta,ka Latgale un vietas,kurās viesojamies ir pavisam cita pasaule.

Antra Dzērve:
Latgale man vienmēr ir bijusi tuva, jo tā ir mana dzimtā puse, tāpēc izjutu īpašu vēlmi ar plostu kopīgi doties apmeklēt skaistas, vēl neiepazītas vietas, kur mazo ciematu burvība liek mazliet pārvērtēt steidzīgo ikdienu. Ir kāds teiciens, ko šajā reizē gadījās atcerēties - ja Latgalē ieiesi sētā un palūgsi saimniekiem ūdeni, ko tev, kā ceļiniekam padzerties, tev iedos pienu un vēl baltmaizes šķēli iedos piekost klāt. Arī šodienas koncertā Nīcgalē, gluži tāpat kā iepriekšējos, kārtējo reizi pārliecinos par cilvēku labsirdību, atvērtību, patiesumu, kas nu jau kārtējā koncerta beigās liek acīs sariesties patiesa saviļņojuma asarām.

28.08.

Alise Baumane:
 Neskatoties uz to, ka esam cēlušies ļoti agri, visa diena ir bijusi skaista un spēkpilna, jo mums tika dota iēspeja enerģiju uzņemt no skatītājiem un, protams, mūsu burvīgā Inta! Katrā pilsētā mūs sagaida ar neaprakstāmu prieku, kas, manuprāt, šādā formā ir sastopams un izteiktāks laukos un ne tik populārās vietās kā lielās pilsētas! Rodas sajūta, ka cilvēkiem vērtības ir pilnīgi citādākas! Katrā ziņā viss šis piedzīvojums ir mani tikai iepriecinājis un padarījis par labāku cilvēku! Tas ir neaprakstāmi skaisti, kad cilvēki uz Tevi skatās kā uz brīnumu! Tā sajūta ir neaizvietojama, un man prieks, ka es dziedu Balsīs un varu to piedzīvot! :)

Sabīne Zaķe:
 Šodien bija emocionāla diena... Dziedot "Pūt, vējiņi" rīta koncertā Dunavā, nespēju valdīt asaras, jo aizdomājos par daudz ko! par skaisto, kas bijis šajā piedzīvojumā... nepārprotami brīnišķīgi gādīga sagaidīšana, priecīgas cilvēku sejas, kolektīva saliedētība.
 Man ļoti patika arī iespēja apmeklēt skaistās baznīcas, par kurām es tiešām biju sajūsmā! brauciens bija baigi izdevies! daudz, daudz pozitīvu emociju, svaiga gaisa un lieliskais koris!!!

Rihards Rudovičs:
Šis ir mans pirmais brauciens, tāpēc sajūtas ir ļoti patīkamas. Man ļoti patika, ka mūs visur ļoti silti uzņēma un centās pabarot pēc iespējas labāk, nebiju gaidījis tik sirsnīgu sagaidīšanu, jo šiem maziem ciemiem, pilsētiņām mūsu ierašanās bija kā milzīgs notikums, svētki. Ļoti patika iespēja redzēt tik daudz skaistas baznīcas, par kurām pat nebiju iedomājies. Katra bija citādāka, bet savā ziņā īpaša. Nīcgales baznīcas tornī bija brīnišķīggs skats uz Daugavu un apkārtējiem ciemiem.
Personīgi es ļoti gaidīju pēdējo koncertu, kas bija Jersikā, jo Līvānu novadā dzīvo mani radinieki, kuri vēlējās apmeklēt koncertu, bet diemžēl par spīti neparedzētiem apstākļiem viņi koncertā nebija, kas gan manu prieku nemazināja dziedāt.
Šajā braucienā sapratu to skaisto, īpašo, kas ir baznīcas un garīgai mūzikai raksturīgs.
Es esmu par šo braucienu patīkami pārsteigts, jo nebiju domājis, ka tas viss tā izdosies un sanāks iepriecināt tik daudz cilvēkus.

Plostu brauciens ļoti strauji tuvojas izskaņai.

Pēdējā brauciena diena tāpat kā pārējās dienas paliks koristu atmiņās vēl ilgu laiku. Sākot ar agro rīta cēlienu, cīnīšanos ar miegu un aukstumu, baudot saullēktu, vaniļi purpurainas debesis. Ārkārtīgi silta uzņemšana - Dunavā katra meitene, nokāpjot no plosta, saņēma asteres, emocijām bagāts koncerts - pārpildīta baznīca ar visu vecumu cilvēkiem - kā mazi bērni, tā sirmgalvji. Ārkārtīgi emocionāla "Pūt, vējiņi" dziedāšana kopā ar skatītājiem, siltumsilti vārdi no klausītājiem pēc koncerta.
Plostojām tālāk uz Jersiku, kas atrodas upes pretējā krastā, kādu gabalu pirms galapunkta, pretī mums devās vēl viena motorlaiva, kuras motors bija jaudīgāks kā motorlaivai, kas palīdz pārvietoties plostam, tādēļ sasniedzām galapunktu krietni ātrāk. Jersikas pamatskolā mūs sagaidīja pusdienas, kas likās tieši kā mūsu mammu gatavotas :)
Koncerts pir Jersikas pamatskolas bija plaši apmeklēts, bija ieradušies vismaz 100-150 iedzīvotāji, no kuriem daļa arī koristi, kuri dziedāja līdzi zināmām dziesmām.
Šobrīd ar patiesu smaidu sirdī braucam uz Rīgu, ir ļoti gaišas sajūtas, kas saglabāsies vēl labu laiciņu. Tās viennozīmīgi palīdzēs ikvienam no mums ikdienas dzīvē, jo iedveš mieru un labsajūtu.

Vairāk bildes meklē ŠEIT