Svētbrīdis Īlē
30. maijā būs jau piektais gads, kad Baznīcu nakts ietvaros Īles baznīcā būs Svētbrīdis. Jau ierasts, ka interesentu un apmeklētāju ir ļoti daudz. Šoreiz būs pavisam citādi. Svētbrīdi klātienē apmeklēt nebūs iespējams, vien vērot tā norisi attālināti, Jauniešu kora BALSIS Facebook profilā www.facebook.com/ChoirBalsis 30. maijā plkst. 20.00. Muzikālo svētbrīdi vadīs mācītājs Jānis Erno un tajā piedalīsies arī daļa Jauniešu kora BALSIS dziedātāju. Tas, jo īpašs būs arī kora jauniešiem, kuri pēdējo reizi uzstājās februāra beigās Austrālijā, Adelaidē.
Svētbrīža veidotāji un dalībnieki tic, ka reiz Īles baznīca atkal pulcēs ļaudis, gan ikdienā, gan svētbrīžos, gan koncertos.
Svētbrīdi nodrošina un atbalsta Auces novads, Miķelānu bekons, PxB.lv.
Par Īles baznīcu.
Precīzs Īles baznīcas uzcelšanas gads nav zināms, bet pirmā informācija, kas apliecina tās esamību, parādās 1682. gadā. Ap 1686. gadu dievnams ticis pie torņa un zvana, kurus tai dāvinājis Īles muižkungs Frīdrihs fon Netelhorsts. Dažādi remontdarbi Īles baznīcā veikti 1752., 1765. un 1849. gadā, kad slavenais Liepājas ērģeļmeistars Kārlis Hermanis izgatavoja baznīcai jaunas ērģeles. Dievnams ir vienīgā baznīca Zemgalē, kas izpostīta 1905. gada revolūcijas laikā. 1908. gadā baznīca un tās iekārta par draudzes un Īles muižas īpašnieka līdzekļiem atjaunota, bet Otrajā pasaules karā atkal izpostīta. Kad 1965. gadā likvidēja Īles draudzi, baznīcā bija paredzēts ierīkot muzeju, vēlāk klubu un sanatorijas noliktavu. Baznīcas tornim tika nojaukta augšējā daļa, tai uzlikts divslīpju jumts, draudzes telpā iesākta starpsienas būvniecība un sakristejā ierīkots dzīvoklis, tomēr iesāktās pārbūves netika pabeigtas. Īles draudzes īpašumā dievnams atkal nonāca 21. gadsimta sākumā.
